domīgs modernais vīrietis

Viens no Nīčes nozīmīgākajiem darbiem līdzās „Beyond Good and Evil” un „Antikrists” ir „Tā runāja Zaratustra”, kura nozīmīga daļa ir „Par trejādu pārvēršanos’’ – īss, bet pārdomu bagāts teksts, kurā galvenā doma tiek pausta caur trim dažādiem tēliem, kamieli, lauvu un bērnu, kas katrs iemieso citu gara pārvērtību stadiju.

Caur kamieļa tēlu Nīče mums stāsta; lai spētu apgāzt kādu ideju, vispirms tā kārtīgi jāiepazīst. Pieņemt svešas idejas par patiesām dažkārt nav viegli, taču tas jādara, lai pilnībā izprastu ideju avotu, kļūtu par daļu no tā. Kamielis ir disciplinēts, paklausīgs un paļāvīgs, viņš nedrīkst atteikties nest nastu, ja vēl nezin, kāpēc to dara.

Kad kamielis saprot, ka kalpo tikai citiem nevis sev un ir nostiprinājies garā, viņš zina – kaut kas ir jāmaina, un kļūst par lauvu, kas ir gatava stāties pretī savam apspiedējam un arī pati sev (jo ir kļuvusi par daļu no sava apspiedēja). Lauva apšauba visas iepriekš zināmās vērtības, tās pārbauda. Nīčes vārdiem „radīt sev brīvību jaunai radīšanai – to lauvas spēks iespēj”.

Savukārt, bērns ir jauns sākums, viņam ir doti visi līdzekļi, lai radītu jaunu pasauli, saglabājot cieņu pret veco, savu radītāju, pasauli, jo lauva ir atbrīvojusi garu no vecajiem uzskatiem. Nīče labi apzinās cilvēka zināšanu pieticīgo apmēru, ja jau gara augstāko attīstības stadiju pielīdzina bērna būtībai. Bērnu var uzskatīt arī par nevainības un tīrības simbolu. Nīče nenoliedz savu diletantismu uz „Pārcilvēka” fona, taču pielīdzinot sevi bērnam pauž savus labos nodomus, šis darbs sasaucas ar viņa iepriekš paustajām idejām darbā „Human, All Too Human”. Bērns ir cilvēcisks un patiess. Cilvēkam, lai tuvotos „pārcilvēka” būtībai, ir jādarbojas ne tikai savā, bet arī visas sabiedrības labā.

Pārdomas „Par trejādu pārvēršanos” ir nozīmīgs darbs Nīčes karjerā, jo tajā tiek paustas viņa divas galvenās idejas – vērtību pārvērtēšana un mācība par individuālismu. Lai arī Nīče daļēji noliedza tās idejas, viņš mainīja veidu, kā uztveram kristietības mācību -nemaz tik tālu no sākotnējām idejām viņš netika. Filozofs pievērsis uzmanību cilvēka fiziskās būtnes ciešajai saiknei ar sajūtu, vērtību pasauli, tādējādi izraisot plašāku interesi par cilvēka psihi.